Šai dienā trīs austrumu gudrie pamanīja zvaigzni un sāka tai sekot, līdz nonāca Bētlemē, un atrada Jēzu kūtiņā. Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu Kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju (Treju) kungu (ķēniņu) dienu. No šī nosaukuma, acīmredzot atvasināts tautas nosaukums “Treikumdiena”. Tautā šo dienu sauca arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku. Vairākas Jaunā gada tradīcijas turpinās Zvaigznes dienā - budēļos iešana, zīlēšana. Uz durvīm un vārtiem uzvilka maģiskas zīmes, lietuvēna krustus, lai aizsargātos pret ļauniem gariem. · Ja saule Zvaigžņu dienā tik vien spīd, ka ķeizars var zirgu apseglot, tad kara tai gadā nebūs. · Cik pie debesīm zvaigžņu, tik ābolu būs ābelē. · Ir arī aizliegumi malku cirst un lauzt kokus, citādi būs jāklibo. · Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks, un tai jābūt gada aukstākajai dienai. · Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. · No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas. · Ja saimniece Zvaigznes dienā bijusi dusmīga, cūkām maz sivēnu. · Auksta Trijkungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. · Ja nakts ir ļoti gaiša, pie tam uz debess velves redzamas trīs spožas zvaigznes, nākamā vasara būs laba un auglīga. Jānis Arvīds Plaudis
Strādāju ar dzimtas koku. Ilgi neesmu apmeklējis Latvijas Tautas dziednieku asociāciju. Kad uz turieni aizeju, izrādās, ka vecākajai Latvijas dziednieku organizācijai ir ne vien jaunas telpas, bet arī jauna priekšsēdētāja – IRINA FLEIŠERE. Droši vien ar mediķes diplomu, es nodomāju. Izrādās, esmu mazliet kļūdījies… - Esmu sertificēta dziedniece ar 20 gadu stāžu. Man ir augstākā izglītība, pabeidzu Sistēmisko risinājumu un konsultāciju Institūtu. Esmu speciāliste ģimenes sistēmas terapijā un biznesa konsultācijā. Vadu dziedniecības skolu, strādāju ar metaforiskām-asociatīvām kārtīm, kā arī vadu treniņus un seminārus. Cilvēki vēršas pie manis ar dažādām problēmām un jautājumiem. Piemēram, attiecības (starp vīrieti un sievieti, ģimenes locekļiem, bērniem un vecākiem, kolēģiem), emocionālie stāvokļi (bailes, apvainojumi, skumjas, zaudējumi, depresijas, aizkaitinājumi), veselība, bizness, nauda, mērķi, panākumi. Strādājot ar cilvēku, es palīdzu viņam uzlabot savu dzīvi ar tām metodēm, kuras ir vispiemērotākās un efektīvākās tieši viņam. - Ar psihoterapiju? - Jā, ar psihoterapiju. Piemēram, izmantoju ģimenes sistēmas terapijas metodi. Metode darbojas ar vairākām problēmām, kuras rodas mūsu dzīves gājuma laikā, palīdzot efektīvi, un dziļā līmenī atrisināt daudzas psiholoģiskās problēmas. Terapija pēc sistēmas-fenomenoloģiskās pieejas principa piedāvā unikālu metodi, kura ļauj ne tikai vadīt diagnostiku jebkurai grūtai dzīves situācijai, bet arī atrast tās rašanās iemeslu – ieraudzīt, kas īstenībā notiek Dvēseles dziļumos. Zinot pastāvošās problēmas iemeslu, ir iespēja to novērst. Pastāv daži kritēriji, pēc kuriem cilvēks var saprast vai viņam ir vajadzīga palīdzība:
- Spriežot pēc jūsu vārdiem, daudzu problēmu saknes atrodas dzimtā... - Tā arī ir. Katrs no mums ir savas dzimtas sistēmas daļa, un katram ir savas dzimtas vēsture. Gribam mēs to vai arī nē, visi mēs esam ietīti savā dzimtas sistēmā, kura sniedz zināmu ietekmi uz katru no mums, un jebkurai mūsu problēmai ir dziļais iemesls pretrunā ar sistēmas likumiem, pēc kuriem dzīvo un attīstās jebkura dzimtas sistēma. Bieži no paaudzes paaudzē pāriet ne tikai talanti un spējas, bet arī sajūtas, emocijas, slimības un atkārtotie notikumi, un ne vienmēr mums ir komfortabli ar to dzīvot. Dzimtas sistēmā, patiesībā, ir liels resurss! Un cilvēkam piedzimstot, ir tiesības uz pieeju pie visiem saviem dzimtas resursiem. Kad ar cilvēku strādā, var ieraudzīt, vai cilvēks dvēselē ir atdalīts no tēva, mātes vai arī citiem savas dzimtas locekļiem. Tādā veidā, pamatprocess šajā darbā ir atkal savienot to, kas bija atdalīts. Katrs cilvēks ir unikāls. Satiekoties ar cilvēku, mēs vienlaikus satiekam viņa tēvu un māti. Ja mēs cienām cilvēku, tad mēs viņā cienām arī viņa vecākus un senčus. - Jūs vairākkārt sakāt – palīdzēt - Prast palīdzēt – tā ir māksla. Kā arī jebkura cita māksla, tā prasa prasmi, kuru var iemācīties un kurā ir nepieciešams pilnveidoties. Cilvēkam, kurš palīdz, jāspēj just to cilvēku, kuram viņš palīdz, un saprast to, kas ar viņu notiek. Viņam ir jāsaprot, vai dotajam cilvēkam palīdzība ir piemērota un iespējama, un apzināties savu iespēju robežas un savu darbību sekas. Galvenais, lai cilvēks ņemtu atbildību pār savu dzīvi un savu veselību PATS. Viss ir cilvēka rokās, es varu būt tikai kā bāka, kas palīdz ieraudzīt virzienu. Es cienu Dvēseli katrā cilvēkā. Pasaule sākas tur, kur katram ir tiesības būt tādam, kāds viņš ir, kur katrs atzīst citu tiesības būt tādam, kāds un kur viņš ir. Tajā pašā laikā tas nozīmē, ka katrs ciena cita robežas, ka neviens nešķērso šīs robežas un paliek sevī pašos. - Mūsu sarunā trūkst praktiskās nodarbības. - Lai notiek! Es varu jums parādīt, kā tas darbojas. Atrodiet šajā telpā sev komfortablu vietu... Irina veica ar mani nodarbību. Man izmainījās iekšējās sajūtas, pat grūti to aprakstīt, bet ir palicis daudz mierīgāk un jūtams enerģijas pieplūdums. Bez ierunām – uz priekšu! - Ko Jūs vēlētos ieteikt mūsu lasītājiem?
Paldies par interviju un palīdzību! 1. Ja marts un aprīlis ir auksts, tad maijs būs silts.
2. Marta vējš un aprīļa lietus nes mājā lielu svētību. 3. Sauss marts, mitrs aprīlis un pavēss maijs pilda klētis, šķūņus un pagrabus. 4. Ja martā silts laiks, tad aprīlī auksts un puteņi.… 5. Kad kaķis martā saulē sildās, tad aprīlī līdīšot uz krāsni. 6. Ja martā uznāk pērkons, tad būs daudz ogu un siena. 7. Cik martā miglas, tik vasarā lietus gāzes. 8. Ja martā tīrumā ieceļ arklu, tad aprīlī tas atkal jāizceļ. 9. Pērkona negaiss martā zīlē sniegu maijā. 10. Cik daudz līst martā, tik arī vasarā. 11. Kad kaķis martā lien aizkrāsnē, tad aprīlī sildīsies saulē. Ļauj mīlestībai plūst: nepieķeršanās attiecībās
Pieķeršanās cilvēkiem, lietām un situācijām ir gandrīz katra cilvēka dabas sastāvdaļa. Pieķeršanās rodas tad, kad mēs identificējamies ar cilvēkiem un lietām un sākam ticēt tam, ka mums viņus vajag, lai mēs būtu laimīgi. Bet pieķeršanās nav mīlestība. Ļoti lielas pieķeršanās gadījumā cilvēki darīs jebko, lai pieķeršanās objektu pakļautu savai kontrolei un ietekmei. Atkarība no jebkura cilvēka vai priekšmeta noved pie manipulācijas, ļaunprātīgas izmantošanas un pat vardarbības. Maigākā līmenī pieķeršanās izpaužas kā emocionāla atkarība, ticot, ka iekāres objekts padara otru labāku. Zaudējot pieķeršanās objektu, visbiežāk seko skumjas, dusmas vai depresija. Jogas skolotājs un Zen praktiķis Maikls Stons teicis: „Nepieķeršanās nereti tiek tulkota kā “atdalīšanās, atšķirtība”, kas nozīmē, ka cilvēkam īpaši nerūp konkrētais cilvēks vai lieta. Drīzāk pieķeršanās vienmēr iekļauj emocionālu atkarību, nevis no paša cilvēka, bet gan stāstam, kuram jūs pieturaties par to. Pieķeršanās ir par jūsu viedokli, nevis par vispārējo skatu kopumā. Kad tiek izmantots vārds “nepieķeršanās”, Stons ar to domā, ka ar to jāsaprot ļoti dziļas saistības. Pretēji pieķeršanās konceptam, īsta mīlestība aug no iekšā esošā dievišķā avota. Nekas nevar tikt pielikts vai atņemts apzinātai būtnei. Tāpēc mīlestība nevēlas pakļaut vai sagūstīt. Savu īsto dabu mīlestība var parādīt tikai brīvā plūsmā vai savienībā atklāti esot ar citām būtnēm. Savstarpēja savienošanās un līdzatkarība Kā līdzsvarot iedzimto vajadzību pēc neatkarības un vēlmi pēc vienotības un intimitātes? Mēs ne tikai izbaudām sajūtu, kad esam vajadzīgi un novērtēti, bet mums arī vajadzīgs mērķis. Iesaistoties attiecībās ar prātu, emocionāli un garīgi, tiek radīts nozīmīgums un veselīga līdzatkarība, pozitīvi parādot savu mīlestību otram. Tas atspoguļo un iedrošina mīlestību pret sevi, nodrošina beznosacījuma atbalstu un to īpašo kopības sajūtu, kas ir atbrīvojoša. Tomēr, ja viens no partneriem dod par daudz, ignorējot viņa vai viņas robežas un pastāvīgi jūtas nenovērtēts, tad šīs situācijas var radīt tukšumu, kurā saikne ar savu esību ir zaudēta. Šis savstarpējais atkarības cikls rada biezu aizvainojuma, dusmu un nožēlas kārtu, kas izraisa saspīlējumus – strīdus. Šie strīdi var būt par vienu un to pašu lietu atkal un atkal, kas ar laiku, lēnām un sāpīgi, pazudina abu partneru laimi. Mīli tagad, atbrīvojoties no gaidām Joga māca, ka visu ciešanu iemesls ir pieķeršanās, un mēs bieži pieķeramies mūsu attiecībām, cerībām, bailēm un pat mūsu partneru identitātēm. Tā māca uzticēties, ka viss, ko mēs varam zināt un ko pieredzam, ir šeit un tagad, nevis kādā ideālā vai tālā nākotnē. Bailes kādu zaudēt, šaubas par to, vai būs iespējams sasniegt kāda cita standartus vai mūsu pašu nereālās idejas var radīt pieķeršanos tiem, kuri mums ir tuvi, kas beigu beigās mums liek justies nelaimīgiem, neapmierinātiem un pat nemīlētiem. Tā vietā, kāpēc gan vienkārši neizbaudīt skaistos brīžus, kuri tiek pavadīti kopā šodien, cienot viens otru un izjūtot pateicību par tādām vienkāršām lietām, kā smiekli, sadošanos rokās un skūpstiem? Savstarpēja attiecību uzlabošana Patiesi intīmas un mīlošas attiecības sākas ar līdzjūtību pašam pret sevi. Ja mēs spējam pieņemt visu, ko pašreizējais brīdis mums piedāvā, un dzīvojam dzīvi tik brīvi, cik vēlamies, tad šo pašu brīvību mēs varēsim sasniegt arī mūsu attiecībās. Mēs bieži pārkāpjam viens otra robežas, nelaižam sev klāt vai nosodām, un koncentrējam domas uz citiem, kad baidāmies zaudēt kādu, vai vēl sliktāk – baidāmies zaudēt paši sevi. Ja mēs ar maigumu skatāmies acīs savām bailēm, mēs varam cienīt to, kas liek mums justies nedrošiem un arī saprast mūsu partnera vājās vietas un mācīties, kā pārvarēt šīs nedrošības kopā ar uzticību, nevis ar kritiku vai nosodīšanu. Savienošanās ar pirmsākumu Neviens cilvēks, lieta vai situācija nav mūsu laimes avots. Nekas ārpus mums nevar piepildīt to tukšumu un vientulību, ko mēs visi dažreiz jūtam. Mums katrā dziļi ir kas tāds, ar ko savienoties, uzticēties, iegūt zināšanas un no kā iedvesmoties. Tas ir dievišķais avots, kas arī ir mūsu īstā daba. Maz tiek iegūts, ja vēlamies mīlestību no citiem vai tikt citu pieņemti. Būt mīlētam ir dāvana, ar ko mēs neesam saistīti. Mēs nevaram radīt vai kontrolēt cita cilvēka mīlestību. Izbaudīt pavadīto laiku un mirkļus kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam, izbaudīt sev dzīvē svarīgo, justies piepildīti un apmierināti konkrētās situācijās, piemēram, darbs, kas liek justies apmierinātam un laimīgam – tas viss ir skaista pieredze. Tomēr mums jāsaprot, ka mēs visi esam brīvas dvēseles, kuras ceļo cauri šai pasauli, cenšoties pārkāpt mūsu apstākļu ierobežojumus un attīstīt mūsu spēju mīlēt. Mācīties brīvi mīlēt un praktizēt nepieķeršanos pašreizējā fiziskajā pasaulē ir, iespējams, vislielākie soļi, kurus varam spert mūsu apziņas attīstības ceļā. Stāsts par to, kas tu domā, ka esi, ir svarīgs tavam ceļam cauri šai pasaulei. Tev tikai jābūt gatavam pielāgoties, pilnveidoties un dažreiz arī mainīt stāstu par sevi un savām attiecībām, kas novedīs pie ļoti dziļas uzmanības koncentrēšanas. Ja mēs varam stāstīt savus stāstus par sevi un citiem, apzinoties notiekošo, un nepieķeroties tiem, tad iespējams, varam patiesi īstenot Gārta padomu “Dzīvo tagadnē!” Avots: http://www.the-open-mind.com * No angļu valodas tulkoja Kristīne Štrēma speciāli priekš www.garavasara.com Paldies Gara Vasara par rakstu! |
AuthorWrite something about yourself. No need to be fancy, just an overview. Archives
January 2017
Categories |